Dzīvžogs ir lielisks risinājums teritorijas izdaiļošanai. Tas padara teritoriju omulīgāku, aizklāj no nevēlamajiem acu skatieniem, veido harmonisku atmosfēru, ļaujot justies vienatnē ar dabu, sniedz ēnojumu karstajā dienā, kā arī aizsedz teritoriju no blakus esošā ceļa putekļiem un trokšņiem, no vēja utt. Protams, dzīvžogu var izveidot arī pašu spēkiem, bet ir jāzina daudz dažādas un svarīgas nianses un jābūt gataviem veikt apjomīgus darbus. Dzīvžoga veidošana un dzīvžoga stādīšana pašu rokām ir grandiozs un specifisks process, līdz ar to labāks risinājums būs uzticēt veikt šos darbus profesionāļiem.
Bet jebkurā gadījumā vispirms ir jāizlemj, kādas funkcijas jūs sagaidāt no dzīvžoga.
Dzīvžogs var kalpot kā:
- vēja aizsargjosla,
- ēnojums,
- skaņas barjera,
- teritorijas zonu norobežojošais elements,
- nožogojums parastā žoga vietā.
Dzīvžogu stādīšana ir viens no galvenajiem posmiem dzīvžogu ierīkošanas procesā, kur liela nozīme ir pareizai augsnes sagatavošanai atbilstoši katra auga īpatnībām.
Augu sugas ir jāizvēlas atkarībā no vēlamajām funkcijām.
- Dzīvžogs no mūžzaļiem skuju kokiem visa gada garumā priecēs savu īpašnieku un atšķirībā no lapu koku / krūmāju dzīvžoga pildīs savas funkcijas arī periodos, kad augi ir bez lapām. Šādi mūžzaļie skuju koku dzīvžogi varētu būt no dažādu šķirņu tūjām, eglēm, īvēm un pacipresēm. Ļoti iecienīts ir tūju dzīvžogs. Un viena no skaisto tūju noslēpuma atslēgām ir pareizi veikta tūju stādīšana. Tūjas stāda iepriekš sagatavotās tranšejās vai bedrēs un ievēro optimālu attālumu starp tām atkarībā no augu izmēriem (parasti no 1 līdz 5 m). Bet vispirms ir pareizi jāsagatavo augsne – tūjām patīk skābāka un ar trūdvielām bagāta augsne. Kad tūju stādīšana ir pabeigta, stādi ir bagātīgi jāaplaista – katram augam ap 14-16 l ūdens. Augu saknes jāpasargā no karstuma un aukstuma apkārt stumbram izklājot mulču (priežu mizas), kūdru vai skaidas. Tūju dzīvžoga kopšana paredz regulāru laistīšanu, zemes irdināšanu un fungicīdu izmantošanu augu pasargāšanai no kaitēkļiem. Pareizi un laicīgi veikta tūju apgriešana nodrošina tūjām ne tikai estētisku pievilcību, bet arī veselību, jo procedūra ir vajadzīga sanitāriem mērķiem. Tūju apgriešana ir nepieciešama jebkurā gadījumā, lai augiem nepazeminātos imunitāte, tomēr dažām tūju sugām ir nepieciešams veikt apgriešanu tikai vienu reizi gadā, pārējos gadījumos dzīvžoga apgriešana ir jāveic regulāri.
Atceramies formulu:
pareizi veikta tūju stādīšana + pareizi veikta dzīvžoga kopšana (t.sk. tūju apgriešana) = skaists tūju dzīvžogs. - Dzīvžogs no lapu krūmājiem vai lapu kokiem arī lieliski pilda savas funkcijas, turklāt sniedz arī krāsu daudzveidību. Var izvelēties augus ar spilgtāku lapojuma akcentu vai arī augus ar smaržīgiem ziediem (spirejas, grimoņi, bārbeles, alpu vērenes, ligustri, jasmīni, filadelfi utt.). Lapu dzīvžogiem ir plašas gan krāsu, gan augumu iespējas, turklāt arī dažādi ziedēšanas laiki, un var piemeklēt augus, kas arī rudenī priecēs ar krāšņu lapojumu. Arī šajā gadījumā ir jānodrošina pareiza dzīvžoga veidošana atbilstoši augu īpatnībām, kā arī regulāri jāveic lapu dzīvžoga kopšana un aprūpe.
- Cērpamiem dzīvžogiem ir iespējams regulēt gan augstumu, gan platumu. Šāda dzīvžoga veidošana prasa vairāk uzmanības un lielāku darbu apjomu, tomēr rezultāts ir tā vērts.
- Brīvi augošie dzīvžogi aug lielākā platībā un ir bagātīgāk ziedoši (atkarībā no auga sugas). Šādi dzīvžogi ļoti labi iederas lauku sētās.
